Rássegoulbanat – duolba eatnamat main šaddet suoinnit
Rásseguolbanat sáddet tempererejuvvon dálkkádatguovlluin ja subtrohpaláš dálkkádatguovlluin Davvi-Amerihkás, Lulli-Amerihkás, Ásias, Afrihkás ja Austrálias. Davvi-Amerihkás gohčodit rásseguolbaniid prærian ja Lulli-Amerihkása fas pampasin. Afrihkás gohčodit rásseguolbaniid namain veld.
Rásseguolbaniin sáddet suoinnit. Guolbanat sáhttet leat máŋggaid miilliid govdat ja guhkit. Doppe arvá dušše dan made ahte suoidni birge, muhto ii nu ollu ahte muorat sáddet. Suoinnit mat doppe sáddet, leat hui asehččat, vai
eai galgga lievllistit ollu čázi. Suoinnit šaddalit fas hui jođánit jos vel eallit ja šibihat guhtot daid. Goikeáigg iid sáhttá buolligoahtit jos álddagas časká, muhto dat ii daga suoidnái maidege. Das birge nađđa ja ruohtas, liikká jos vel buol-láge. Manŋŋá buollima šaddala suoid-ni fas jođánit. Danne go eai leat muorat ja miestagat, de sáhttá šaddat váttis ráššequolbaniid elliide gávdnat suoji ja orrunsa ji. Muhtin eallit roggot ráiggi eatnamii jos áigot gávdnat suoji. Sáht-
Rássequolbaniin leat seakka suoinnit.
asehaččat seakkit
Ollugat gilvet ja šaddadit iešgúdetlágan gortni ja eará borramušaid rássseguolbaniidda. Kanadas.
tet roggat guhkes tunneallaid eatnama vuolde, ja dat lea buorre, go dalle fidne eana áimmu ja šaddá eambbo šattolaš.
Olbmot gilvet rášseguelbaniidda gortni, máissa ja eará, muhto stuorra oasit rášseguolbaniin geavahuvvojit guohioneanan šibihiidda. Muhtimin sáhttá geavvat nu ahte šaddet badjelmeare ollu rásselohkut, ja dalle sáhttá billašuuvvat šaddu maid olbmot leat gilván alcceseaset borramuššan. Dat fas sáhttá dahkat ahte ollu olbmot nelgot. Dát dáhpáhuvá muhtimin Afrihkás.
Rášseguelbaniin guhtot šibihat. Lulli-Amerihká pampasis.