Davvi-Amerihkká
Davvi-Amerihkká lea beali stuorát go Eurohpa. Davimusas lea ráđji Jieknaáhpái ja lullin lea ráđji Lulli-Amerihkkái. Alaska mii lea davimusas, gullá USA:i. Dan sii oste Ruoššas. Arkeologat jáhkket ahte Amerihká vuosttaš olbmot bohte Ásias Beringnuori bokte. Sii jáhkket ahte otná Amerihká eamiálbmogat leat ášialáččaid manisboahttit.
Fargga 600 jagi dásá álge eurohpálaččat boahtit Amerihkkái. Eurohpálaččat gáibidje viiddis eatnamiid eanadollui, nu ahte Davvi-Amerihká eamiálbmogat bággejuvvovejdie fárret eret ássanguovlluin ja ásaiduvvat reserváhtaide. Eangalasalbmat ja fránskalaččat bohte ja ásaiduvve davimus guovlluide. Dánne leage otne ain eangalasgiella almmolásgiellan Davvi-Amerihkás.
Lulli-Amerihkkái Mátá-Amerihkkái manisboahtit fuollkkiit, sogaláččat reserváhtaide Báiki dahje sadji gosa lea huksen unna giláža, ja gohččon/ávžžuhan olmuid dokko fárret.
Davvi-Amerihkká Areála 24,2 miljovnna km² (17,6 % máilmmi eanareálas) Alimus várri Mount McKinley (6194 mbá) Guhkimus johka Mississippi-Missouri-Jefferson (6275 km) Stuorámus jávri Lake Superior (82 100 km²) Olmmošlohku 529 miljovnna Eamiálbmogat 5,8 miljovnna Inuit, Aleut, Aztek, Sioux, Apache, Navajo, Davvi-Oarje álbmogat, Cheyenne, First Nations, Mètis, Cherokee, Algonquian, Pueblo
Mississippi-Missouri-Jefferson johka lea Davvi-Amerihká guhkimus ja stuorámus johka.
Davvi-Amerihkkái bohte olbmot juohke sajis máilmmis ja šattai máŋggakultuvr-ralaš servodahkan. Doppe ásset manisboahttit Norggas, Sámis, Kiinnás ja ollu eará sajin máilmmis. Ásset maiddái sevdnjesliikkat álbmot Davvi-Amerihkás. Sii leat šlávaid manisboahttit geat fievriduvvojde Afrihkás Amerihkkái.
Davvi-Amerihkás leat viiddis rásseguol-banat. Rásseguolbaniin lávejedje eamiálbmogat bivdit buffalo. Dál leat rásseguolbanat šaddan guohtun šibihidda. Liegga rittuguovlluin leat stuorra ja smávva eanadoalut ja plantášat. Plantá-šat leat viiddis giettit gos šaddadit ovt-ta dahje guokte šaddosa. Dábálaččat šaddadit bubmolla, máissa, banánaid,
mápŋgakultuvrralaš servodahkan servodat gos máŋga kultuvrra ellet ja doibmet bálddalaga
Mount McKinley, lea Davvi-Amerihká alimus várrčeohkka.
Dološ návvet, láhtu ja giettit leat vel báhčan álgu oddássiid manis.
appelsiinnaid ja ruotnasiid. Eanadoal-lu lea stuorra ja dehálaš vuođđoealáhus Davvi-Amerihkás. Ollu
barget oljo-industriijas Texasis ja Louisianas ja Alas-kas dahje Kalifornias. Earát fas barget bálvalusbargguin ja kantuvrrain. Ollu stuorra gávpogat leat Davvi-Amerihkás.
Mexico eamiálbmot Aztekat huksejedje dákkár alla temple-liid man alde bálvaledje beaivváža.
Amerihkkái bohte ja ásaiduuvve olbmot sihke Eurohpás, Ásias ja Afrikás. Dá oaidnit muhtimiid sin manjsbohhtiin.
Davvi-Amerihká gávpogat leat nu stuorrát ahte leat šaddan sierra gávpogat gávpogiid siskkobeaillái.
Šibihat guhtot rássegullbaniin, prærias.
Alaska eamiálbmot inupiáhtat stohket ja hárrjehallet fálesbidvui.
Floridas leat guhkes sáttogáttit ja liegga dálkkádat.
Alaskas leat viiddis, suhkkes muorravuovddit.
Friddjavuodá bázzj ja New Yorkas Manhattanis. Dihtet go ahte veajki mas dat lea ráhkaduvvon, bođii Norggas?
Grand Canyon lea ávžii Arizona sáttomeahcis.
Alaska jienat.
Alaska-guovža bivdimin luosa.